| Iha 27 Agostu 2024, Jornalista Mídia Tatoli halo entrevista ho Peskizadór Legal JSMP, Sr. Luis Oliveira Sampaio kona-ba JSMP nia avaliasaun ba dezenvolvimentu setór justisa – progresu no dezafiu sira iha okaziaun 25 anós Komemorasaun Loron Historiku Konsulta Popular.
Tuir mai kestaun sentrál sira ne’ebé JSMP koloka durante entrevista:
• Progresu sira
Polítikamente ita lao dok ona signifika depoisde faze prosesu referendu ka konsulta populár, to’o ohin loron ita iha UNTAET nia administrasaun inklui setór justisa. Depoisde ita restaura kedas ita nia Independensia ne’e iha dia 20 Maiu 2022, maske poder nafatin ho tulun hosi misaun ONU nian se lasala to’o 2012.
Hahú hosi ne’eba ita nu’udar Estadu independente no soberanu ida, ne’e implika, ita iha Konstituisaun ho orgaun soberanu sira, Prezidente da Repúblika, Parlamentu Nasionál hanesan orgaun lejislativu, Governu – nu’udar orgaun ezekutivu, ita iha podér judisiál ka setór justisa ho nia komponente sira estrutura organizasaun hahú hosi tribunál, Ministériu Públiku, ita mós iha organizasaun ida ho naran Defensória Públiku ne’ebé ninia papél no misaun prinsipál atu dedika ba ema kbi’it laek sira ne’ebé laiha kapasidade finanseiru atu asesu ba justisa.
Iha prinsípiu ne’ebé iha realidade ita mós observa hela lamentasaun no kritíka barak tanba sira la’o ses hosi sira nia misaun prinsipál ba ema kbi’it laek sira, no atende fali imprezariu no governante ka polítiku na'in sira. Ne’e buat ketak ida maibé atu rejista ne’e preokupasaun sériu ne’ebé ita tenke kestiona atu instituisaun sira funsiona tuir ninia misaun no mandatu institusionál. Parlamentu Nasionál, nu’udar orgaun fiskalizador tenke presiza ativu atu ezamina kestaun sira ne’e.
Alende ne’e, ita mós iha advogadu privadu lubuk ida ne’ebé halo knaar advokasia iha tribunál. Ita iha Polísia Nasionál Timor-Leste (PNTL) rasik ne’ebé iha departamentu ka diresaun ida kona-ba investigasaun kriminál, ita mós iha Komisaun Anti Korrupsaun (KAK), atu haree kazu korrupsaun sira iha setór públiku. Ikus liu iha tinan 2014 estadu hari’i tan PCIC (Polísia Ciéntifika Investigação Criminál) ne’ebé dedikadu ba krime sira no natureza espesifiku no kompleksu hanesan krime sira ema hanaran trans-national crimes hanesan droga, brankamentu kapitais, tráfiku umanu etc.
Iha tribunál, ita iha tribunál regulár sira, tribunál ba kazu krime no sivíl, ita falta mak tribunál kona-ba militar no administrativu. Maibé iha tempu hanesan ita iha Tribunál Kontas ne’ebé atu halo auditoria ba despeza estadu nian, ita mós iha Instituisaun sira ne’e hotu, iha relasaun ho setór justisa nia funsionamentu. Iha tinan 2004, estadu mós hari’i Sentru Formasaun Jurídiku no Judisiáriu atu prepara juis, prokuradór, defensór públiku no advogadu sira no formasaun ba área relevante sira seluk.
Iha períodu hirak ne’e nia laran, alende ita nia Konstituisaun, ita mós iha lei sira ne’ebé estadu prodús atu iha ligasaun ho adminstrasaun justisa; ita iha Kódigu Penál, Kódigu Prosesu Penál, ita iha Kódigu Sivíl no ninia prosesu sivíl, ita iha Lei kona-ba Protesaun Testemuña mezmu seidauk funsiona, ita iha Lei Medidas Prevensaun no Kombate Korrupsaun, ita mós iha lei kona-ba Organizasaun Judisiáriu, no parese buat seluk tan ne’e hau la bele lista hotu kedas. Buat sira ne’e hotu nu’udar progresu ne’ebé ita nia estadu investe atu kontribui administrasaun justisa iha ita nia rain.
Dezafiu sira
Mezmu nune’e, ita mós rejista dezafiu lubuk ida ne’ebé relasaun ho rekursu umanu ne’ebé kontinua limitadu, infraestutura, rekursu relevante sira seluk atu apoiu funsionamentu setór justisa ho totál, kestaun asebilidade, lingua ne’ebé uza iha tribunál la konsistente no uniforma, kestaun koñesimentu povu nian kona-ba setór justisa ne’e rasik no seluk-seluk tan.
Entre dezafiu hirak ne’ebé JSMP rejista hanesan preokupasaun sériu iha jornada estadu-de-direitu demokrátiku mak tentativa ka aktu interferensia real ba funsionamentu setór justisa ka tribunál. Tanba aktu hirak ne’e nu’udar violasaun ba prinsípiu no norma Kontitusionál sira ne’ebé garante kona-ba separasaun podér (artigu 69 Konstituisaun) no independénsia judisiáriu (artigu 119 Konstituisaun).
Konstituisaun garante katak bainhira hala'o nia knaar tribunál so hakruk deit ba Konstituisaun no Lei, tribunál sei la sujeita ba kualker ordem ka interferensia hosi orgaun soberanu ka figura se de'it.
Se konversa ka entrevista ida ne’e, nu’udar avaliasaun durante períodu tinan 25 ba funsionamentu setór justisa nian, ita bele rejista kazu sira tuir mai hanesan ezemplu balun hosi tentativa ka aktu interferensia real ba setór justisa:
1. Ezersisiu poder Indultu Prezidensial ne’ebé esesivu no proporsionál
Iha kazu resente kona-ba indultu ne’ebé oferese ba arguida ka kondenada sira ne’ebé prosesu sei lao hela iha rekursu nia laran no nunka tama iha prizaun – hatudu desrespeitu ba knaar no papel orgaun soberanu sira seluk ne’ebé ho kondisaun limitadu halo esforsu hotu atu lori prosesu hirak ne’e ba tribunál. Prezidente bele deit, uja nia kompetensia atu kurize desizaun tribunál maibé Prezidente tenke aprezenta prova kontrariu liuhosi avaliasaun ida rigor kona-ba irregularidade ka erru ne’ebé tribunál komete nune’e rezulta kondenada hirak ne’e simu sentensa sein kulpa ka sala ruma tuir lei.
2. Polemika kazu disputa uma kain balun iha Bekusi
Iha tinan sira liuba kotuk, iha kazu ida ne’ebé virál liuhosi knaal média elektronika no knaal media sosial oioin tanba hetan interferensia direta hosi lidér boot sira – sein buka hatene ka kanaliza protesta no solidaridade hosi mekanizmu propriu tuir lei haruka. Mezmu, dalaruma tribunál la konsege esplika ho di'ak konsekuensia hosi desizaun ne’e ba família hirak ne’e ka advogadu sira ne’ebé reprezenta uma-kain ema kbi’it laek sira la halo knaar ho diak – lideransa sira bainhira atu interfere ka tama-klaran tenke buka hatene didi'ak kazu ne’e ninia prosesu nune’e buka dalan tuir lei haruka atu protesta. Bainhira intervein sein utiliza makanizmu sira lei haruka bele prejudika sistema tomak, halo tribunál sai fraku no halakon konfiansa públiku ba tribunál.
3. Rezolusaun PN no Governu atu haruka fila juis no prokuradór internasionál sira iha 2014.
Iha tinan 2014, PN no Governu liuhosi rezolusaun PN haruka fila juis no prokuradór internasionál sira ne’ebé hala'o hela knaar iha tribunál sira iha Timor, sein mekanizmu propriu tanba razaun interese nasionál. Maibé ikus mai-ita lakonsege deskobre interese nasionál ida-ne’ebé sira defende-enkuantu tribunál ne’e rasik elementu xave ida hosi interese nasionál. Informasaun kompletu bele lee iha link ne’e: https://jsmp.tl/.../Relatoriu-konaba-demisaun-ofisial...
4. Kazu Maternus Bere
Kazu Maternus Bere nu’udar kazu ne’ebé koñesidu nu’udar autór ne’ebé envolve iha kazu krime kontra umanidade durante períodu 1999 iha Suai. Iha momentu ne’eba, nia tama mai Timor, ita nia autóridade polísia kaptura no detein iha prizaun maibé iha momentu ne’eba Prezidente haruka ordem atu hasai nia haruka fila ba Indonezia sein prosesu ruma;
5. Kazu VBJ okupa númeru boot liu - tendensia desizaun tribunál la produs efeitu prevensaun maibé tribunál sira la hatudu vizaun institusionál atu avalia desizaun sira.
JSMP ninia dadus estatistika sira hatudu katak kazu sira ho natureza Violénsia Bazeia Jéneru (VBJ) okupa númeru aas liu iha tribunál maibé tribunál la hatudu esforsu no vizaun institusionál atu reflete fenomena no tendensia kazu sira ne’ebé tama ba tribunál.
Tuir loloos tribunál ka setór justisa tenke sensivel atu kaptura fenomena ida ne’e no projeita ninia intervensaun liuhosi desizaun ne’ebé sira halo nomos programa formasaun tenke refleta fonomena no tendensia kazu hirak ne’e, la’os kazu barak liu kona-ba VBJ maibe fo formasaun orienta ba buat seluk ka ba fali krime sira ne’ebé dalaruma ninia akontese ho nùmeru ki'ik.
Tribunál tenke iha vizaun institusionál ne’ebé sira halo desizaun ida bele iha nia efeitu prevensaun ba kazu seluk. Sentensa ka medidas seguransa ne’ebé tribunál atu aplika tenke projeta atu desizaun ne’e iha implikasaun ba kazu sira seluk. | | |
|